Dabai draudzīgāki kārtridži visiem printeriem

Šķiet, ka 21. gadsimts ir tas laiks, kad nu jau gan būtu laiks piedomāt, kā saudzēt dabu uz ikkatra soļa. Šodien vēlos vairāk parunāt tieši par drukāšanu jeb printēšanu. Tas ir pakalpojums, kas nepieciešams visvairāk tiem, kuru darbs vai studijas ir saistīti ar informācijas apmaiņu. Tiesa gan, ikvienam dzīvē nācies kaut 1 reizi mūžā lietot printeri – kaut vai tikai skolas laikā, kad paveicas un skolotāja aizsūta Tieši tevi izprintēt kārtējo materiālu mācību stundai. 

Taču visiem zināms – lai ražotu labas kvalitātes papīru, ir nepieciešams izcirst mežus, darbināt rūpnīcas, radīt izplūdes gāzes. Lai ražotu printerus, jāizmanto plastmasa. Taču kā ir ar kārtridžiem? Arī tos diemžēl joprojām ražo no plastmasas. Taču ir kompānijas, kas tos izvēlējušies ražot no otrreiz pārstrādājamās plastmasas. 

Tas vēl nav viss. Arī Latvijā ir vieta, kur, pirmkārt, pieejami kārtridži visiem printeriem. Otrkārt, šī kompānija ir ieviesusi arī citur pasaulē tik populāro – kārtridžu uzpildi. Un tieši tas ir galvenais vadmotīvs, kāpēc kompānija sevi tieši tā arī nodēvējusi: ‘’kartridzuuzpilde.lv’’. 

Šajā rakstā vēlos Jūs plašāk iepazīstināt ar to, kā printēt dabai saudzīgākos veidos. Pirmkārt, būtu jāsāk ar to – vai printēt patiešām ir nepieciešams? Vai nepieciešamo informāciju nevar atstāt digitālā formātā? To taču galu galā var pārsūtīt uz cita cilvēka e-pastu. Arī fotogrāfijas mēs varam ieraudzīt katrs savā datorā. Visbeidzot, dokumentus mūsdienās var parakstīt arī ar e-parakstu. 

Kāpēc cilvēki joprojām izvēlas taustāmo, ne digitālo?

Taču lielākoties arī es saprotu, kāpēc cilvēki arvien izvēlas printētus materiālus par spīti tam, ka arī digitālajā vidē taču ir tik daudz iespēju. Pat tie, kuri nav izteikti kinestētiķi, tomēr joprojām labprātāk lasa taustāmu materiālu, skatās uz reālām fotogrāfijām pie sienas rāmītī un paraksta dokumentus ar savu unikālā rokraksta autogrāfu. 

Nu labi, par tiem dokumentiem varētu arī pastrīdēties. Patiesībā šo iespēju gan izmanto vairāk. Neviens nav ieinteresēts vazāties pa iestādēm no viena Rīgas gala līdz otram. Taču, ja jāparaksta kāds līgums, tad to gan labāk izprintēt. Mazāk iespēju, ka kaut kas svarīgs tiks palaists garām.

Arī es savu studiju gadu garās lasāmvielas, kas turklāt bija svešvalodā, pa taisno printēju laukā. Lai cik labs un jaudīgs būtu dators, nav ieteicams un pat nav īsti iespējams pie tā nosēdēt ilgāk par 2-3 stundām no vietas. Ir pierādīts, ka digitāli lasīto tekstu mēs atceramies mazāk nekā to, ko lasījām printētā materiālā. Viens no iemesliem ir tas, ka lasot taustāmo tekstu, mēs atceramies, kur mainījās lappuse, kāds bija teksta izkārtojums, jo mēs tam varējām pieskarties.

Vai saudzēsim dabu, ja neprintēsim vispār?

Varētu teikt, ka visvairāk saudzēt dabu varētu tad, ja mēs neprintētu vispār. Taču iedomājamies, cik gan nozaru palēninātu attīstību tas prasītu… Foto saloni, reklāmu lapiņas, līgumi, grāmatas, avīzes, žurnāli, produktu etiķetes, informācijas brošūras, utt… Varbūt reiz notiks arī tāds apvērsiens, kas lai to zina? Paldies Dievam, Latvijā jau ir ienākuši beziepakojuma veikali, kuros drukāto tekstu var ieraudzīt pavisam maz. 

Tas gan ir koks ar 2 galiem – dabas saudzēšana nenoliedzami ir svarīga, taču kā paliks ar pašu cilvēku? Vai tad ilgā sēdēšana pie datora nebūs vēl kaitīgāka gan cilvēkam, gan planētai nekā dažu lapu printēšana dienā? Galu galā tikai veselīgs cilvēks varēs pieņemt radošus lēmumus par to, kā saglābt mūsu zemi. Ko darīt?

Pirmais solis, lai printētu dabai draudzīgāk

Jāmeklē zelta vidusceļš. Es domāju, ka cilvēki drīkst printēt arī mūsdienās, taču, pirmkārt, jāizsver, vai šo informāciju patiešām nepieciešams iegūt taustāmā veidā. Ja regulāri šīs atbildes būs ‘’jā’’, tad iegādāties printeri būs vērts. Taču, ja tas ir tikai studiju laiks vai citas, neregulāras vajadzības, varbūt var iztikt ar tuvākās kopētavas apmeklējumiem. Galu galā – printeris ir vēl viena plastmasas uzparikte, kas aizņemtu vietu. 

Ja tomēr jāprintē daudz un dikti, tad labāk izvēlēties lāzerprinteri. Ja nepieciešama labāka krāsu izšķirtspēja, kā tas ir fotogrāfijām, tad jāņem tintes printeris. Šiem printeriem būs nepieciešami atšķirīgi kārtridži. Iegādātajā printerī tie būs jau iekļauti, taču ko darīt, kad parādās brīdinājums par tukšu bāku?

Vispirms jānoskatās kāds pamācību video, kā šo kārtridžu no printera izņemt. Īpaši uzmanīgiem jābūt, ņemot laukā kārtridžus lāzerprinteriem. Nedrīkst pieļaut to izplūdi, jo par spīti tam, ka redzēji signālu par resursu beigšanos, jaunajos, orģinālās firmas kārtridžos vienmēr saglabājas tintes atlikums. Sauc to kā gribi – negudra tehnoloģija vai krāpšana – kā nu Tev labāk patīk. 

Otrais solis

Tālāk es Tev iesaku doties uz kādu no kārtridžu uzpildes saloniem un mēģināt uzpildīt tieši šo pašu kārtridžu. Ja tas nebūs iespējams (dažu firmu kārtridži to vienkārši neatļauj), tad atliks vien pateikt printera modeli un visticamāk veikals Tev uzreiz varēs izsniegt vai nu tieši tādu pašu, oriģinālās firmas piepildītu kārtridžu, vai arī varēsi izvēlēties tā saucamo savietojamo kārtridžu.

Savietojamais kārtridžs ir oriģināla pakaļdarinājums, taču šoreiz galīgi ne tai sliktākajā nozīmē. Kāpēc tā? Diemžēl lielās firmas bieži krāpjas ļoti nesmukā veidā. Proti, oriģinālie kārtridži ir vismaz 2 reizes dārgāki nekā savietojamie, bez tam tinte tajos nereti ir mazāk nekā savietojamajos. Tas vēl nav viss. Šajos kārtridžos parasti tiek iestrādāts čips, kas it kā kalpo tā lietotājam, paziņojot par tintes vai tonera drīzu beigšanos. 

Patiesībā tas kalpo arī kārtridža ražotājam. Proti, tikai speciālists varēs to atkārtoti uzpildīt un tikai zinātājs izstāstīs, kā noņemt vai ignorēt kaitinošo paziņojumu par krāsas beigšanos pat, ja tā ir tikko uzpildīta. 

Šāda taktika izstrādāta, lai aizsargātu firmu pret savietojamo kārtridžu lietošanu. To varētu saprast tikai tādā gadījumā, ja lielo firmu politika būtu vismaz daudz maz godīga, taču tā parasti nav. Paskaties pats – reizēm kārtridžu cena ir gandrīz tik pat liela, cik maksā pats printeris. Vai tas nav absurds? Shēmotāji saka, ka tā ir skuvekļa un asmeņu teorija, tas arī viss. Nopērkot skuvekli, Tev katru mēnesi nāksies domāt arī par tā asmeņu regulāru pirkšanu. Tik vienkārši.

Varam būt tikai pateicīgi, ka arī šādas teorijas tiek apietas pat globālā mērogā. Tātad, lai saudzētu dabu, labāk iegādāties savietojamos kārtridžus, kuros krāsu varēs uzpildīt lielākā daudzumā un turklāt varēs to darīt vairākas reizes – vismaz 3-8 reizes! 

Treškārt

Trešā lieta – kad kārtridžs ir izlietots tā, ka to vairs nevar uzpildīt, lūdzu nemet to savā atkritumu spainī kopā ar vistu kauliņiem un plastmasas maisiņiem. Tos vislabāk būtu sašķirot katru savā maisiņā un mest tajos konteineros, kas palīdz to šķirošanā. Tāpat rīkojies arī ar izlietoto kārtridžu – labāk aiznes to uz jebkuru kārtridžu uzpildes salonu, piemēram, kartridzuuzpilde.lv, kur to labprāt pieņems un visticamāk nosūtīs uz otrreizēju pārstrādi, lai no tā izveidotu jaunu, nesabojātu kārtridžu. 

Lieki piebilst, ka kārtridži tiek ražoti no plastmasas, turklāt tinte vai tajos esošais toneris kaut kur tomēr būs saglabājies. Nebūtu taču forši, ja Tava slinkuma vai nevērības dēļ tas nonāktu Baltijas jūrā, ne tā? 

Alu laikmeta cilvēks droši vien nezinātu, kur likties no laimes, kad ieraudzītu, ka vēstules var uzrakstīt arī tik ļoti vienkāršākā veidā un satilpināt tik daudz teksta tikai uz 1 lapeles nevis aprobežoties ar pāris vārdiem uz alu sienām. Taču mums ir jāiet tālāk. Printētie teksti un fotogrāfijas ir skaists prieks, taču ir jādomā, kā nepazaudēt arī tās jūras, kurās mūsu mīlas vēstules stikla pudelēs palaist, lai tas izskatītos romantiski, nevis pēc kārtējā 21. gadsimta atkritumu atviļņa. Lai izdodas!

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *