Papilomas uz sejas un citām ķermeņa daļām – ko tās liecina par veselības stāvokli?

Bieži vien cilvēki pat nenojauš, ka visbiežāk sastopamā STS infekcija ir cilvēka papilomas vīrusa infekcija ir vīrusa infekcija. To izraisa vīruss un tā ir visbiežāk sastopamā seksuāli transmisīvā jeb STS slimība pasaulē, ar kuru ir inficēti vairāk nekā 440 miljoni cilvēku. Papilomas uz sejas, ģenitāliju zonā vai barības vadā ir tikai daļa no bīstamās infekcijas veidiem.

Ir vairāk kā simts dažādu veidu vīrusa paveidi un četrdesmit no tiem izraisa dzimumorgānu infekciju. Papilomas ir tik bīstamas, jo lai gan vairākums cilvēku, kas ir inficēti, nesaskaras ar nopietnām veselības problēmām, šis vīruss izraisa 99.7 % no visiem dzemdes kakla vēža gadījumiem, kā arī nogalina aptuveni 288,000 sieviešu gadā. Tieši tāpēc vitāli svarīgas ir veselības pārbaudes, kas ļauj izārstēties pirms saslimšanas ar dzemdes vēzi.

Kā rodas ādas veidojumi un kā tie izskatās

Papilomas ir labdabīgs ādas izaugums, kura veidošanos izraisa pastiprināta ādas šūnu veidošanās vai vīruss un kas izdalās no apkārtējās virsmas. Parastās papilomas biežāk izraisa pastiprināta ādas šūnu veidošanās ādas krokās un traumētajās vietās cilvēka augšanas vai tamlīdzīgo vielu iespaidā, parasti ādas vai dzeltenbrūnā krāsā.

Ir dažādi izaugumu veidi:

  • Keratopapiloma ir ar pastiprinātu raga kārtu tās virspusē. Pēc savas būtības šis ādas izaugums ir kārpa, kuras sīkākas atšķirības ir pamanāmas papilomas vīrusatipā.
  • Intraduktāla veida izaugums mēdz veidoties uz krūtīm piena ceļu tuvumā;
  • Diegveida izaugumi arī ir vizuāli līdzīgas kārpām, jo ir izstieptas, tievas un ādas krāsā;
  • Izaugums var atrasties arī barības vadā, jo barības vadu no iekšpuses sedz gļotāda, kura var pārveidoties.

Sastopamas arī ģenitālās kārpas, ar kuriem ir augsta inficēšanās iespēja seksuālo kontaktu laikā. Klīniski atšķirības ir minimālas, taču pēc ādas izauguma zonas kondilomas parasti ir dzimumorgānu un taisnās zarnas rajonā un vizuāli kondilomas vairāk atgādina ziedkāpostus.

Ādas izaugumu augšanu veicina apkārtējās vides mijiedarbība, mehāniska traumatizācija ar drēbēm, rotām u.tml. vai mikrovide. Tās rodas uz kakla, padusēs, zem krūtīm, cirkšņos, uz acs plakstiņa, ģenitālajā zonā.

Dermatologs palīdzēs atgūt veselību

Regulāras pārbaudes un vizītes ļauj labāk parūpēties par savu veselību un pārbaude ir jāveic tiklīdz izaugumi ir parādījušies, negaidot to izmēra vai skaita palielināšanos. Vizītes laikā ādas veidojumu dermatologs apskatīs ar dermatoskopu, un nepieciešamības gadījumā veiks biopsiju jeb audu paņemšana laboratoriskiem izmeklējumiem, lai pārliecinātos par veidojuma labdabīgumu.

Ja pamanāms kāds no šiem simptomiem, nekavējoties jāvēršas pie ārsta:

  • niez,
  • kņudina,
  • dedzina,
  • strauji aug,
  • maina krāsu un/vai struktūru,
  • asiņo.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *